Taka Jūs vedīs līdz Ēvažu stāvkrastam, kas slejas iespaidīgu 8-15 metru augstumā virs pludmales. Nokāpjot lejā pludmalē pamanīsiet, ka smiltis ir mitras. Tas ir pateicoties Bažu purva ūdeņiem, kas infiltrējas zemes virskārtā un virspusē izplūst tieši Ēvažu pludmalē. Pateicoties šiem mitruma apstākļiem šajā pludmalē atrodams Latvijā rets abinieks – smilšu krupis.

Taka noderēs ikvienam kājāmgājējam, lai labāk iepazītu Kolkasragu, izbaudot gan jūras, gan liedaga, gan mežaino kāpu pieskārienu. Rudeņos un pavasaros saģērbieties silti un paņemiet līdzi tālskati putnu vērošanai.

Dabas taka ved cauri kāpu mežam pāri pelēkajām un baltajās kāpam uz liedagu. Jūras klātbūtnes un nabadzīgo augšanas apstākļu dēļ priežu mežā aug ne tikai tipiskie augi, kā mellenes, virši, vistenes, bet arī retā, aizsargājamā smiltāju neļķe (Dianthus arenarius). Vecās priedes un kritalas ir dzīves vieta ķērpjiem, kukaiņiem.

Šī taka Jūs vedīs pāris tūkstošus gadu senā vēsturē – tā izvietota pāri kangaru mugurām un vigu vēderiem. Kangari ir senas kāpas un vigas ir mitras starpkāpu ieplakas. Šāds komplekss radies laikos kad šeit vēl viļņojās jūra.

DAĻĒJI SLĒGTA, remotdarbi

Šlīteres taku var uzskatīt par unikālu, jo tā ved cauri nacionālā parka stingrā režīma zonai, ļaujot ielūkoties augu un dzīvnieku sugām bagātākajā daļā. Šeit jau gandrīz gadsimtu dabas procesi noris netraucēti, tāpēc takā redzēsiet vecus, dabiskus platlapju (lapkoku) un egļu mežus ar lielu dimensiju kokiem un kritalām.

No Sīkraga līdz pat Mazirbes pludmalei plešas smilšains liedags, kuru šķērso Mazirbes upīte. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem, gar bijušo Mazirbes jūrskolu, tā izlokās cauri mazajiem lībiešu piekrastes ciemiem – Košragam, Pitragam un sasniedz Saunagu. Lībiešu krasts ir vienīgā vieta, kur iepazīstams Latvijas otrās pamattautas lībiešu  kultūrvēstures mantojums. Norādes zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.

Lībiešu valodā Sīkrags senais nosaukums Sīkrõg, Mazirbe / Irē, Košrags / Kuoštrõg, Pitrags / Pitrõg un Saunags / Sǟnag.

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam.

Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp „Dižjūru” un „Mazjūru”. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Kolkasraga sēklis iestiepjas sešus kilometrus jūrā, un tā muguru jūra apskalo 0,5 – 3 metru dziļumā. Uz sēkļa viļņus šķeļ Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Vētras laikā to augstums sniedzas līdz pat 7 metriem. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.

Uz mākslīgi veidotas salas jūrā (salu uzbēra 1872. – 1875. g) atrodas 21 m augsta bāka. Kopš 1979. gada bāka strādā automātiskā režīmā.

Pirmā Kolkas dievnama uzcelšanas laiks un vieta nav zināma. Arhīvos ir atrodamas ziņas par mazu koka dievnamu, kas uzcelts 1833. gadā, tas varētu būt otrais vai trešais dievnams Kolkā. Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē Kolkas dievnamā atradušās divas, iespējams pirmā dievnama altārgleznas, kas datētas ar 1648. gadu.

Kolkas centrā atjaunotajā “Pastnieku” ēkā izveidots multifunkcionāls Lībiešu saieta nams. Tajā var gūt ieskatu Ziemeļķurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un piekrastes kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Piemiņas zīme, kas veltīta Dundagas stiprajiem vīriem, un atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla - lielā dēkaiņa un krokodilu mednieka - piedzīvojumiem tālajā Austrālijā.

Kolkas rags ir unikāla satikšanās vieta. Te savus viļņus mij atklātā Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Vieta ir ne vien izcila kultūrvēsturiskā vērtība, bet tā ir arī nozīmīga dabas vērtību koncentrēšanās vieta.

Košrags tiek uzskatīts par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu – zvejniekciems, kas veidojies 17.gs.un pastāvējis jau vismaz 17.gs.80. gados.

Lībiešu tautas nams atklāts 1939. gada 6. augustā. Plāksne pie nama ieejas vēsta: «Šo namu ir lībieši cēluši ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību».

Agrāk (20.gs. sākums, vidus) Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā.

Dievnams Mazirbē ir viena no skaistākajām Kurzemes piekrastes baznīcām, kas izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznaino veidolu.

Par Lielais Mēra (1710.-1711.) posta darbiem Latvijā atrodami savdabīgi liecinieki — mēra akmeņi. Plašāk pazīstamie ir Mazirbes mēra akmeņi ar latīņu valodā iekaltiem vēstījumiem par laiku, par notikumiem lībiešu zemē un vēsturiskām personām.

Pitrags vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1582. gadā. Šai sarakstā ir tikai 4 sētas. Stāsta, ka reiz tur ieradušies četri brāļi sāmsalieši un uzcēluši mājas.

Vaides “Purvziedos” ir apskatāma mežsarga Edgara Hausmaņa vāktā ragu kolekcija, kuru veido vairāk nekā 550 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu.

Viena no vecākajām lībiešu apmetnēm, kas dokumentos kā ciems minēts jau 1387. gadā. 17. gs.

Šlīteres Zilie kalni stiepjas 20 km garumā. Tie izveidojošies pirms aptuveni 12 000 gadiem

Vaides ciema nosaukumu saista ar lībiešu vārdu vait – starpa. No šejienes esot visērtāk pārbraukt uz Sāmsalu.

Koka tornim ir 6 stāvi jeb līmeņi, torņa augšējās skatu platformas augstums ir 16 metri. Tornis atrodas pie Kolkas priežu takas, noderēs ainavas un putnu vērošanai.

Maršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē piekrastes daba un lībiešu kultūras mantojums.

Bāka ir 37 m augsta un tajā izveidota bāku vēstures ekspozīcija.