STEM nodarbības

1. klase. Kā pētīt dzīvos organismus?

ID 2025/1/STEM/PL/34 - Dzīvās un nedzīvās dabas elementi, to savstarpējā saistība 

Nodarbībā skolēni ne tikai klausās,bet arī aktīvi darbojas. Viņi mācās atšķirt dzīvās un nedzīvās dabas elementus, šķirojot attēlus, vērojot augus un dzīvniekus dabā. Darbojoties pāros meklē vēja “izkaisītos” burtus tā iepazīstot dabas objektus. Veic novērojumus, izmantojot lupu. Nodarbības noslēgumā skolēni  prezentē savus atklājumus mini “zinātniskajā konferencē”,  attīstot prasmi izteikties, klausīties citos un pamatot savu viedokli.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Augi ir dažādi, taču tiem ir līdzīga uzbūve (lapa, arī skuja, stumbrs, sakne, zieds, auglis). (D.Li.7.)
  • Novēro organismus dabā (augus, dzīvniekus), izmantojot dažādas maņas: redzi, dzirdi, ožu, tausti. (D.3.11.8.1., D.3.11.7.1., D.3.11.9.1.)

2. klase. Kas nepieciešams dzīvajiem organismiem?

ID 2025/1/STEM/PL/42 - Koks un tā kaimiņi, dižkoks

Nodarbībā skolēni iepazīst kokus, sūnas un ķērpjus, noskaidro to galvenās pazīmes un nozīmi dabā. Nodarbība ļauj bērniem mācīties caur pieredzi un darbību. 

Praktiskajā nodarbības daļā skolēni pēta kokus saulē un ēnā – izmanto mērinstrumentus un darba lapas, nosaka koku sugu, pēta stumbru, lapas vai skujas un apkārtējo vidi. Veic novērojumus un salīdzina – apkopo datus par pētītajiem kokiem, analizē atšķirības un līdzības. Prezentē secinājumus pārējiem – pastāsta, ko atklājuši, tā attīstot komunikācijas un sadarbības prasmes.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Augu augšanai nepieciešama piemērota temperatūra, itrums un gaisma. (D.Li.7.)
  • Dzīvnieki  nepieciešamās barības vielas  izmanto augšanai, enerģijas iegūšanai (D.Li.7.)
  • Nostiprina prasmes salīdzināt un diskutēt par koka pētījuma veikšanu ar citu grupu iegūtajiem datiem. (D.3.7.1.1.; D.3.7.3.1.; D.3.11.1.; D.3.11.7.; D.3.11.10.1.)

3. klase. Kas kopīgs un kas atšķirīgs dažādām dabas teritorijām?

ID 2025/1/STEM/PL/60 - Dabiskās ainavas, cilvēka darbības ietekme uz tām

Nodarbībā iepazīsim vietas, ko radījusi daba un ko radījuši cilvēki. Paskatīsimies, kas šīm vietām ir kopīgs un kas atšķirīgs. Uzzināsim, kā cilvēku darbība ietekmē augus un dzīvniekus. Ir zālēdāji, kas ēd augus, un plēsēji, kas medī citus dzīvniekus. Meklēsim, kur dabā sastopami augi, zālēdāji un plēsēji. Kopā sapratīsim, kā daba un cilvēki dzīvo blakus. Cilvēki maina apkārtni – viņi veido parkus un ceļus. Vai tas vienmēr palīdz dzīvniekiem? Kā jūtas dzīvnieks, ja viņa māja pazūd? Nodarbības gaitā dalībnieki kļūs par maziem pētniekiem-  meklēs, kur dzīvo augi, zālēdāji un plēsēji, un pēc tam  pārrunās pieredzēto.

ID 2025/1/STEM/PL/207 - Dažādās ekosistēmās sastopamo augu un dzīvnieku atpazīšana

Darbošanās gan telpās, gan ārā, salīdzinot divas ekosistēmas. Pēc īsas instruktāžas skolēni strādā grupās, katra grupa pēta vienu ekosistēmu, atrodot piecus  tai raksturīgus  organismus. Grupas prezentē atradumus, veido barības ķēdes un modelē to izmaiņas dažādu apstākļu dēļ  sausums, lietavas, piesārņojums. Pārrunā par ekosistēmu savstarpējo saistību un to nozīmi dabā.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Dabas teritorijas iespējams atšķirt pēc augiem un dzīvniekiem (D.Li.8.; D.Li.10. D.Li.13.)
  • Nostiprinās prasmes  salīdzināt tuvākajā apkārtnē sastopamās dzīvnieku un augu sugas dabas un cilvēka veidotās teritorijās, spriest par dabas teritoriju izmaiņām (D.3.10.2. 13.2.1) 

4. klase. Kā  vairojas,  aug  un attīstās  dzīvie  organismi?

ID 2025/1/STEM/PL/217 - Augi ekosistēmās – purvā, ezerā, mežā, pļavā un jūras piekrastē

Nodarbības sākumā pārrunāsim to, kādas ekosistēmas skolēni zina un kādas ir to atšķirības. Dalībnieki iepazīs vairākas ekosistēmas, saliekot ekosistēmu puzles, pārrunās katras ekosistēmas raksturīgākos augus un dzīvniekus.

Strādājot grupās un izmantojot noteicējus, dalībnieki  atpazīs apkārtnē esošos organismus un noskaidros - kā šie organismi ir pielāgojušies, lai izdzīvotu konkrētajā ekosistēmā un kāds ir to dzīves cikls.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Visi dzīvie organismi vairojas, lai radītu pēcnācējus (D.Li.7.)
  • Prasme skaidrot dzīvības procesu norisi un dzīvnieku uzvedību vairošanās, mazuļu augšanas un attīstības laikā (D.6.7.1.1.) 

5. klase. Kāda ir dzīvo organismu savstarpējā saistība?

ID 2025/1/STEM/PL/182 - Dzīvnieki  un augi to savstarpējās attiecības barības ķēdē, dzīvotnes un dabā atstātās pēdas 

Nodarbība sākas ar stāstu par dažādām ekosistēmām un to iemītniekiem. Spēlē “Barošanās tīkls” skolēni apgūst ekosistēmas elementu savstarpējās saites un cilvēka ietekmi uz tām. Ar pēdu atlējumiem un ekskrementu paraugiem tiek apgūtas  dzīvnieku atstātās pēdas dabā. Darbojoties ārā, tiek iepazīti augi, dzīvnieku pēdas, mērīta gaisa, augsnes un ūdens temperatūra izveidotajos parauglaukumos. Darba lapās tiek pierakstīti dati par augsni, mitrumu un sugu daudzveidību. Skolēni modelē barības ķēdes (ražotājs, augēdājs, gaļēdājs, visēdājs), salīdzina dabisko ekosistēmu ar cilvēka veidotu vidi. Noslēgumā – rezultātu prezentēšana un secinājumi par dabas saudzēšanu.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Uz Zemes ir liela augu un dzīvnieku dažādība.
  • Daudzveidīgi organismi sastopami gan cilvēka veidotās, gan dabiskās ekosistēmās un  visi dzīvie organismi ir savā starpā saistīti barības ķēdēs, kas  vienmēr sākas ar augiem, jo augi ražo barības vielas (D.Li.8.)  (D.Li.10.) 

8. klase. Dzīvās radības un augi ūdenī, ūdens kvalitātes noteikšana

ID 2025/1/STEM/PL/224 - Dzīvās radības un augi ūdenī, ūdens kvalitātes noteikšana

Tiek veikts starpdisciplinārs pētījums vietējā ūdenstilpnē, izmantojot noteicējus un instrumentus. Ievāc un nosaka ūdens bezmugurkaulniekus, novēro piekrastes augus, analizē piesārņojumu un tā ietekmi pēc iegūtajiem datiem. Izveido barošanās ķēdes, secina par organism daudzveidību un ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā (piemēram, eitrofikācija, piesārņojums). Sagatavo kopsavilkumu un prezentē pētījuma rezultātus.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Kas ietekmē elpošanas orgānu sistēmu, un ka tā ir pielāgota dzīvesveidam un dzīves videi. (D.Li.7.; D.Li.10.) 
  • Nostiprinās prasmes izvirzīt pētījuma lielumus un pētāmos jautājumus, lai noteiktu gaisa kvalitāti, izmantojot bioindikācijas metodi. (D.9.7.2.3.; D.9.11.3.2.; D.9.11.9.1.)

9. klase. Kā organismi saistīti ar vidi, kurā tie dzīvo?

ID 2025/1/STEM/PL/212 - Invazīvās sugas Latvijā – augi, zivis, putni 

Nodarbību sāksim ar sarunu  kā sveši augi un dzīvnieki var mainīt Latvijas ekosistēmas. Šajā nodarbībā skolēni uzzinās par svešzemju sugām , piemēram,  Sosnovska latvāni, puķu sprigani, sarkanausu bruņurupuci u.c. augu un dzīvnieku sugām, noskaidros, kā  atšķiras invazīvās sugas no ekspansīvām sugām. Izspēlēsim dažādas aktivitātes, lai saprastu kā šīs sugas izplatās, kā tās iekaro jaunas teritorijas un kā pret tām iespējams cīnīties.

Ja laiks un apstākļi to ļaus, dosimies ārā, lai apskatītu invazīvās sugas dabā, redzētu to ietekmi uz vietējo floru un faunu, lai saprastu, kā mēs varam aizsargāt vietējo vidi. Nodarbība palīdzēs skolēniem ne tikai uzzināt faktus, bet arī  domāt, kā rīkoties, lai saglabātu Latvijas dabas līdzsvaru.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Ekosistēmās notiek organismu skaita izmaiņas, tāpēc ir jāapzinās aizsargājamo sugu un teritoriju nepieciešamība. (D.Li.8.)
  • Skolēni iegūs prasmes noteikt kāpēc cilvēka saimnieciskā darbība ievērojami ietekmē organismu daudzveidību ekosistēmās. (D.Li.10.)

Vidusskolas klases. Vide un organismu evolucionārās pārmaiņas

ID 2025/1/STEM/PL/229 - Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un bioloģiskā daudzveidība

Nodarbību sāksim ar video, lai iepazītu kādu  Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Turpinājumā, strādājot grupās un izspēlējot dažādas aktivitātes, skolēni uzzinās  par Latvijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, to izveidi un nozīmi.

Pēc nodarbības dalībnieki spēj atbildēt uz jautājumiem: 

• Kas ir ĪADT?
• Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
• Kas nosaka bioloģisko daudzveidību?
• Kas ietekmē bioloģisko daudzveidību?

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Ekosistēmas pastāvēšana ir atkarīga no dažādiem vides faktoriem – nedzīvās dabas (abiotiskajiem), dzīvo organismu (biotiskajiem) faktoriem un cilvēka darbības radītās ietekmes (antropogēnie faktori).
  • Katram organismam ekosistēmā ir sava vieta – niša. Attiecību veidi starp organismiem var būt labvēlīgi, nomācoši vai neitrāli (simbioze, plēsonība, konkurence, parazītisms, komensālisms). (VSK.D.Li.8.) (VSK.D.Li.10.)

Vidusskolas klases. Vielu un enerģijas maiņa ekosistēmās

ID 2025/1/STEM/PL/248 - Nepērc dzīvību – Vašingtonas konvencija jeb CITES 

Prezentācijā par Vašingtonas konvenciju (CITES), iepazīst tirdzniecības jautājumus, kas saistīti ar starptautiski apdraudētām augu un dzīvnieku sugām. Tiek izskaidroti apdraudošie faktori, kā arī principi, pēc kuriem tiek nodrošināta šo savvaļas sugu aizsardzība visā pasaulē.  Uzzina kā rīkoties gadījumos, ja ir vēlme no ceļojuma pārvest eksotisku suvenīru – kā izvērtēt, vai tas neapdraud aizsargājamas sugas, un kāda ir katra personīgā atbildība šajā procesā.  Praktiski iepazītas ar konfiscētajiem eksotisko sugu īpatņiem un informatīvajiem materiāliem-  CITES sarakstiem. Noslēgumā  spēlē “Slēptā kontrabanda”  pārbauda norisē iegūtās zināšanas.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Gūst priekšstatu kā orientēties svarīgākajos normatīvajos aktos dabas aizsardzības jomā un ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs. 
  • Aizsargājamo dabas objektu nozīme sugu daudzveidības saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā. (D.A.8.2.1., D.A.12.1.1., D.A.12.1.2., D.A.12.1.4., D.A.13.3.3.)