Heracleum sosnowsky jeb INVASIVUS
DARBNĪCA LATVĀNIS (Heracleum sosnowskyi). Apkarošanas veidi un iespējas
PUNKTS - Dabas liegums “Ventas ieleja”, Ventas ielejas dabas taka Kuldīgā - 56.966174, 21.983160
Latvānis (Heracleum sosnowskyi) Latvijā ievests kā perspektīvs lopbarības augs no Kaukāza reģiona un ir plaši saaudzis ne tikai atklātās platībās, bet arī ceļmalās, mežmalās un gar ūdenstecēm, ar kuru starpniecību spēj efektīvi izplatīt sēklas plašā teritorijā. Tā izplatība apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
Sugas apraksts
2-3 metrus augsts daudzgadīgs augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5m gara un vizuāli līdzinās rabarbera lapām. Lapas visbiežāk trīsdaļīgi dalītas un noapaļotas.
Stumbra diametrs var sasniegt 10 cm.
Zied baltiem vai viegli rozā ziediem ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu. Ziedi sakārtoti nedaudz izliektā čemurā, līdz 50 cm diametrā. Čemurā var būt līdz 100 tūkstošiem ziedu. Čemura un čemuriņu stari ar raupjiem un īsiem matiņiem.
Zied no jūnija līdz augustam.
Eliptiskas formas sēklas, ~1 cm garas.
Līdzīgas sugas
Mantegaci latvānis (Heracleum mantegazzianum Sommier et Levier) un Persijas latvānis (Heracleum Persicum Desf.).
Visas trīs sugas Latvijā invazīvas.
Uzmanību!
Latvāņu šūnsula, īpaši Sosnovska latvānim, ir bagāta ar fotodinamiski aktīvām vielām – furokumarīniem, kas, nonākuši uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa smagus apdegumus.
Invāzijas ceļi
Latvijā ievests kā perspektīvs lopbarības augs.
Augšanas apstākļu raksturojums
Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās zemēs, antropogēni ietekmētos biotopos, krūmājos, skrajos mežos, ceļmalās, grāvmalās, pie upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru starpniecību latvānis spēj efektīvi izplatīt sēklas plašā teritorijā.
Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!
Avots: “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, Dabas aizsardzības pārvalde