a
a
a
a

 

2021. gada Dabas koncertzāle

Heracleum sosnowsky jeb INVASIVUS

DARBNĪCA kartes simbols OŠLAPU KĻAVA (Acer negundo)

PUNKTS - Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī - 56.863286, 24.358826

Ošlapu kļava (Acer negundo) dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika. Latvijā ošlapu kļavas savu izplatību sāka jau 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs, sākotnēji dārzos un apstādījumos, tomēr mūsdienās tās jau plaši izplatījušās arī savvaļā, iespiežoties dabiskajos biotopos. Tās izplatība maina ainavu Latvijā, apdraudot vietējo dabas daudzveidību.

Sugas apraksts
Vidēja lieluma koks vai daudzstumbrains krūms, 12-15m augsts. Zari plaši izplesti, miza pelēkbrūna, nedziļi rievaina. Jaunie dzinumi ar zilganu apsarmi. Lapas saliktas, tās veido 3-7 (9) iegareni olveida, smailas lapiņas. Galotnes lapiņa vislielākā. Divmājnieks – vīrišķie un sievišķie ziedi ir nodalīti uz dažādiem kokiem. Vīrišķie ziedi skarveidīgos pušķos, sievišķie – nokarenos ķekaros. Latvijā zied no aprīļa beigām līdz maija vidum, pirms izplaukst lapas. Augļi dvīņspārnuļi 3-4cm gari.

Invāzijas ceļi
Latvijā ieviesta kā krāšņumaugs 20. gs. sākumā.

Augšanas apstākļu raksturojums
Visvairāk izplatījušās un vislielākās audzes ir upju ielejās. Bieži – vidēji mitrā un auglīgā augsnē, taču spēj augt arī diezgan sausās vietās – nogāzēs, klajumos un karjeros. Ļoti bieži – pamestos apstrādājamos laukos un pļavās, izgāztuvēs, gar dzelzceļa līnijām, ceļmalām, pat uz ēku jumtiem.

Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!
Avots: “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, Dabas aizsardzības pārvalde

 

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli: