Dabas parks veidojies ilgstošā dabas un cilvēku radītās vides mijiedarbībā, kas veido daudzveidīgu ainavas mozaīku ar stāvām nogāzēm, sānielejām, pamatiežu atsegumiem, gravām, avotiem un pieteku iegrauzumiem.

Ielejai raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība, kas atšķiras no līdzās esošajām teritorijām. Parkā konstatētas 28 dažādas retas dzīvotnes jeb biotopi un 252 aizsargājamas sugas, tostarp 109 putnu sugas, piemēram, lielā gaura, zivju ērglis, medņi, lielais ķīris, baltmuguras dzenis u.c.

Parka teritorijā atrodas arī vairāki aizsargājami devona iežu atsegumi – Velna ala, Māras kambari (savdabīga alu grupa, kas sastāv no septiņām lielākām un mazākām alām), kā arī Sudmaļu un Īvandes ūdenskritumi.

Abavas ieleja jau kopš seniem laikiem bijusi stratēģiski un ekonomiski nozīmīga teritorija, kura apdzīvota kopš neolīta, un kuras kultūrvēsture skaitāma gadu tūkstošos. Par bagāto kultūras vēsturi liecina teritorijā atrodamie pilskalni, apmetņu vietas, senkapi, bruņinieku piļu vietas un drupas, muižas un baznīcas.

Gar Abavu jau izsenis ir gājis vēsturiski nozīmīgs ceļš. Upes tuvumā izveidojušās arī divas senpilsētas – Kandava un Sabile, kas nenoliedzami bagātina teritoriju ar dažādiem dabas un kultūras pieminekļiem un interesantiem apskates objektiem.

Parka izveidošanas mērķis ir aizsargāt savdabīgo un krāšņo Abavas ieleju, tās ainavas un teritorijas bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī daudzus ES nozīmes mežu, zālāju un retu un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes.