Nīcgales mežu aizsargājamā dabas vērtība ir tur mītošās daudzās tauriņu sugas, to skaitā arī retas un aizsargājamas. Tāpat tūristu iecienīts objekts ir Latvijā lielākais zināmais laukakmens Nīcgales dižakmens.

Teritorija ir nozīmīga vieta tauriņu sugu aizsardzībai. Te dabā iespējams aplūkot ošu jeb zilo ordeņpūcīti, skabiosu pļavraibeni, zirgskābeņu zilenīti, čemurziežu dižtauriņu, lielo skābeņu zilenīti, ošu pļavraibeni, apšu raibeni, sausseržu raibeni, apšu zaigraibeni, gāršas samteni, gāršas lācīti un citus Latvijas krāšņos tauriņus.

Palieņu pļavas, mežu lauces, izcirtumi, ceļmalas ir tauriņu dzīvotnes, bet  mežu teritoriju šķērsojošie dažāda platuma un dziļuma grāvji ir atklāti “koridori” tauriņu sugu izlidošanai.

Šajos mežos sastopamas arī daudzas citas aizsargājamas un retas sugas – 19 putnu, viena sūnu un arī septiņas augu sugas, piemēram, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, urālpūce, apodziņš, kam līdzās aug kamolainā ežgalvīte, villainā gundega, pieczobu trejsmailīte u.c.

Ainavu apvidus var lepoties arī ar ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku dabas pieminekli –  Nīcgales dižakmeni jeb Lielo akmeni, kas dus pie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas austrumu robežas. Agrāk akmens iezīmēja Nīcgales un Kalupes mežu robežu, un to atpūtai un brokastošanai bija iecienījuši mednieki. Taču tagad pie tā atrodas  labiekārtota atpūtas vieta un stāvlaukums.

Izrādās, ka Nīcgales dižais akmens aptuveni pirms 15 tūkstošiem gadu atdalījies no Somijas klintāja un ar ledāju palīdzību atnests uz Latgali. Tikai brīnums ir ļāvis akmenim saglabāties līdz pat mūsdienām, kur staignais zemes māls, kā arī biezais, necaurejamais un dūksnainais mežs ir atturējis cilvēkus no tā plašākas izmantošanas.

Aizsargājamo ainavu apvidu pamatā veido meža masīvs, kuru mozaīkveidā caurauž meža lauces, kā arī izcirtumi. Šeit savu gultni grauž arī Šaušupe, vairāki mazāki grāvji un strauti.

Teritorija pirms aizsargājama ainavu apvidus izveidošanas intensīvi izmantota koksnes ieguvei, līdz ar to te ir maz sastopamas bioloģiski vecas mežaudzes. Esošajos mežos kopumā dominē vidēja vecuma un jaunākas koku un egļu audzes. Sastopami dabisku mežu nogabali, ko veido vecas mežaudzes ar dobumainiem kokiem jeb sausokņiem, kur notiek pakāpenisks veco koku koksnes noārdīšanas process.