Dabas parks „Salacas ieleja” aptver Salacas upes ielejas posmu no Mazsalacas līdz Salacgrīvai. Ielejas dabu un krāšņos iežu atsegumus un alas visā upes garumā vislabāk baudīt laivojot.
Teritorijā atrodas Pietraga Sarkanās, Neļķu, Bezdelīgu klintis, Silmaču iezis, Dzelveskalna atsegumi un alas. Izcilākās ainavas skatāmas Mazsalacas apkārtnē un Skaņkalnes pagastā. Piemēram, Eņģeļu ala ar arkveida atsegumu, kas atgādina eņģeļa spārnus. Tāpat arī 18 m augstās un gandrīz 200 m garās Neļķu klintis, kas ir lielākās klintis Salacas krastos. Savukārt Skaņaiskalns rada spēcīgāko atbalss efektu Latvijā, bet Dauģēnu klintis iepriecina ar izkoptiem skatu laukumiem. Tie ir tikai daži no dabas krāšņumiem, kas skatāmi Skaņākalna un Dauģēnu dabas takās.
Skaņākalna dabas takas sākas pie Valtenberģu muižas Mazsalacā un ved gar gleznaino Salacas krastu līdz Skaņākalnam. Takā skatāmi izcili dabas veidojumi, bet bērnus visvairāk priecēs te izvietotie pasaku tēli, putni un interaktīvi objekti koka skulptūru veidā.
Dauģēnu dabas taka turpina Skaņākalna dabas takas apmēram 10 km garumā ar uzlabotu segumu, izveidotiem tiltiņiem, laipām, kāpnēm, atpūtas vietām un informācijas stendiem. Tā piemērota kājāmgājējiem, kuri vēlas baudīt Salacas ielejas krāšņās ainavas ar vidusdevona sarkanā smilšakmens atsegumiem un skatīt dabu tās klusumā, mierā un neskartībā. Takas viens gals atrodas atpūtas vietā iepretim Skaņākalnam, bet otrs – pie Ramatas ietekas Salacā. Ejot pa taku, var aplūkot Ģendertu krāces, Dauģēnu klintis, bet pretējā krastā arī Silmaču iezi un Govs alas vietu. Šķērsojot Salacas pieteku Nikuci, uz augšu pa upītes gravu skatāms Nikuces dižakmens.
Arī citviet vērojami savdabīgi dabas veidojumi: lejpus Staiceles redzama Vīksnu ala, kas ir viena no garākajām alām Salacas krastos, Mērnieku krāces, Sarkanās klintis ar pieciem izvirzījumiem jeb „ragiem”, no kuriem iespaidīgākais ir Pietrags.
Sarkanās klintis ir Burtnieku svītas smilšakmens atsegums, vairāk nekā 400 m garumā un ap 10 m augstumā. Vasaras vakaros, kad riet saule, vai ziemā, kad no klints augšas lejup tiecas, te paveras gleznaina ainava. Savukārt klintī izveidojušās nelielas seklas alas un grotas, kas pieejamas tikai no upes puses.
Makšķerniekiem jāatceras, ka Salacā, kas ir ceturtā nozīmīgākā lašupe Baltijas jūras reģionā, ir ieviesta licencētā makšķerēšana un vēžošana, kas nosaka nozvejas un zvejas rīku limitu, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus. Katras pašvaldības teritorijā noteikta atšķirīga licencētās makšķerēšanas un vēžošanas kārtība.
Dabas parks ir izveidots smilšakmens atsegumu, alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču un sausu pļavu kaļķainās augsnēs aizsardzībai. Novērtēsim un saudzēsim šīs dabas vērtības!