a
a
a
a

Ziemeļgauja

Atpakaļ
Dibināts: 2004.
Platība: 21 749 ha
Kategorija: Aizsargājamo ainavu apvidus
Statuss: Natura 2000

Apraksts

Tūrisma bagātība Ziemeļgaujā ir ainava, Gaujas upe ar pietekām un ģeoloģiskās vērtības to krastos – dolomīta klintis, atsegumi, vecupes, arhitektūras pieminekļi. Teritorija ir piemērota putnu vērošanai, dabas izziņai, ekotūrismam un aktīvai atpūtai.

Teritorijas vienojošais elements ir Latvijas garākā upe Gauja un tās pieteku ūdeņi, kas veido ielejas ainavu. Ūdeņi ietekmē arī citas dzīvotnes jeb biotopus šajā teritorijā, it sevišķi pavasara palu laikā. Gaujas gultne nepārtraukti mainās, līdz ar to veidojas vecupes jeb attekas. Nevienai citai Latvijas upei nav tik daudz vecupju.

Tieši lielā biotopu dažādība nodrošina mājvietu 126 retām un aizsargājamām sugām, tostarp ļoti retām ķērpju, augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. Piemēram, šeit aug spilvainais ancītis, meža silpurene, mīt zaļā upjuspāre, lapkoku praulgrauzis, Šneidera mizmīlis, taurenis zirgskābeņu zilenītis, purva varde, sila ķirzaka, ūdrs, vilks, dīķa naktssikspārnis, mazais ērglis, lielā gaura, zivjērglis, ķikuts, grieze, mednis, urālpūce, mežirbe, apodziņš, melnais stārķis, rubenis, vakarlēpis, baltmugurdzenis  u.c. Šī ir izcila teritorija, kur saglabājušies parkveida zālāji un sastopama tik īpaša suga kā lapkoku praulgrauzis.

Par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā tiek uzskatītas Randatu klintis (25 m) Virešu pagastā, tāpat pretējā krastā atrodas Tilderu krauja un arī vairākas līdzīgas, bet mazākas klintis. Te vērojams arī smilšakmens atsegums Žagatu klintis (lieli dolomīta blāķi, kas sen iegruvuši lielās alās), dolomīta krāvumi Vizlas lejtecē (abos Vizlas krastos ap 500 m garā posmā Virešu pagastā), vairāki ūdenskritumi (0,6 m augstumā un 10 m platumā), dolomīta atsegums Jaunžagatu krauja (ap 10 m virs upes līmeņa milzīgs dolomīta blāķis – atrautenis, kas apvēlies gandrīz otrādi), Sikšņu dolomīta atsegums (1,1 ha platībā), Sikšņu krāces (nepārtrauktas krāces 10 km garumā), Žākļu dižakmens (daļēji ūdenī sašķēlies akmens), Vizlas tilts (vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā, kas būvēts 1834. gadā) u.c. dabas vērtības.

Pie Vizlas ietekas labajā krastā redzami īpaši skaisti dolomīti, kuru atlūzas ir violetā, sarkanā, dzeltenā un gaiši pelēkā krāsā. Tomēr šai teritorijā kopumā atsegumi un ieži piesaista ūdenstūristus, kas atpūtu dabā apvieno ar estētisko baudījumu.

Vēl viena izcili ainaviska vieta Latvijas mērogā ir Cirgaļu iekšzemes kāpu masīvs – izcils, ar priedēm apaudzis, skrajš kāpu masīvs, kurā atsevišķu kāpu grēdu garums pārsniedz 1 km, bet augstums ir 15–25 m.

 

Unikālo ainavu dēļ Ziemeļgauja piemērota ne tikai ūdenstūrismam, bet arī velo un auto tūristiem. Sevišķi ainavisks ir ceļš Valka-Vireši, kurā var apskatīt gan Cirgaļu kāpu masīvu, gan Gaujmalas pļavas un vecupes. Interesanti skati šajā ceļa posmā skatāmi palu laikā, kad apkārtne pārvērtusies līdz nepazīšanai.

Izvēlies, ko darīt

Mežtaka LV09. Valmiera - Strenči 29 km

Gartakas

Vidzeme

  • 24/7; I-XII
  • 29 km
  • Bezmaksas
  • Vidēji grūti

Mežtaka izvijas cauri Valmieras vēsturiskajam centram un Atpūtas parkam, kurā ir vairāki pilsētas apkaimes kājāmiešanas un nūjošanas maršruti, šķērso Vanšu tiltu, ved gar Pauku priedēm un Baiļu kalnu. Pa Abula taku, kas izlokās pa stāvajiem un „mežonīgajiem” upes krastiem, tā aizlīkumo līdz Brenguļu alus darītavai un tālāk, aiz Pūpoliem, jau ved pa mazapdzīvotiem, plašiem mežu masīviem.

Mežtaka LV10. Strenči - Spicu tilts 27 km

Gartakas

Vidzeme

  • 24/7; I-XII
  • 27 km
  • Bezmaksas
  • Vidēji grūti

Mežtakas sākums šajā posmā sakrīt ar Gaujas dabas taku, kas ved gar pašu upes krastu. Mežtaka divās vietās (pirms Sedas pagrieziena un Kaučiem) šķērso A3 ceļu (uzmanīgi!) un turpinās pa maziem meža ceļiem, gar smilšu-grants karjeru, bet pie Oliņu pagrieziena izved uz grantēta ceļa.

Mežtaka LV11. Spicu tilts - Zaķi 31 km

Gartakas

Vidzeme

  • 24/7; I-XII
  • 31 km
  • Bezmaksas
  • Normāli

Mežtaka šķērso Spicu tiltu un aizlokās līdz četriem Kokšu ezeriem (ap 4 km), ko virknē savieno mazs strauts. To apkaimē ir izveidotas atpūtas un telts vietas un dabas izziņas taka. Te ir skaistas ainavas un lieliski sēņu meži. Aiz pēdējā no Kokšu ezeriem – Dibena ezera – pēc pusotras līdz divu stundu gājiena nokļūstam Cirgaļu kāpu masīvā, ko šķērsojam ziemeļu–dienvidu virzienā.

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli: