Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir izveidots kā inovāciju jeb vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā ar mērķi veicināt ilglaicīgu un ilgtspējīgu teritorijas apsaimniekošanu. Tādējādi tiek saglabātas starptautiski nozīmīgas dabas un kultūras vērtības, nodrošinot līdzsvarotu sociālo un ekonomisko attīstību.

Milzīgo teritoriju, kas aizņem gandrīz 6 % no Latvijas, tūristiem pievilcīgu dara Latvijā vienīgās piejūras pļavas – Randu pļavas jeb botāniķu paradīze, Vidzemes akmeņainā jūrmala ar vienīgajiem devona smilšakmens atsegumiem Baltijas jūrā Veczemju piekrastē, daudzie purvi, leģendām apvītais Burtnieku ezers, kā arī Salaca, kas savu 95 km garo tecējumu sāk Burtnieku ezerā un ietek Baltijas jūrā. Šīm teritorijām ir izveidoti atsevišķi dabas liegumi, kas ir Natura 2000 teritorijas.

Salacas plūdumā ir gan mierīgi, gan diezgan strauji un krāčaini, kā arī akmeņaini posmi. Skaistākie skati paveras Mazsalacas tuvumā, kur iežu atsegumi un alas atrodas viens aiz otra: Bezdelīgu, Neļķu, Dauģēnu klintis un Eņģeļu, Velna, Govs un vēl citas alas.

Iespaidīga ir Skaņākalna klints, kuras augstums sniedzas līdz 12 m, bet platums ir 90 m. Tā ir visgludākā lielā klints Latvijā ar unikālu akustisko efektu. Lejpus Staiceles, kur upes plūdums kļūst straujāks, skatāmas Pietraga un Sarkanās klintis, kas ziemā rotājas ar milzīgām lāstekām.

Ikvienam ir iespēja izzināt šīs teritorijas dabas vērtības, apmeklējot kādu no vairāk nekā 18 dabas takām. Jāņem vērā, ka to labiekārtojuma līmenis ir atšķirīgs, jo dažās tā ir bezrūpīga pastaiga pa dēļu klājumu vai taciņām, citās – atsevišķos posmos var līdzināties ekstrēmām sacensībām ar dažādu šķēršļu pārvarēšanu. Dažās takās ir arī iespēja pavērot apkārtni no skatu torņiem un platformām (Randu pļavu, Niedrāju-Pilkas, Sedas un Oleru purvu takās un Burtnieka ezera krastā esošajā Silzemnieku skatu tornī).

Randu pļavu tornis varētu īpaši interesēt putnu vērotājus, jo 2006. gada Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotajās ikgadējās 24 stundu putnu vērošanas sacensībās šai vietā tika saskaitītas 114 putnu sugas, kas ir teju trešā daļa no visām Latvijā novērotajām putnu sugām.

Teritorija ir mājvieta daudzām retām un apdraudētām augu, putnu un dzīvnieku sugām. Bet šajā zaļajā daudzveidībā ļoti svarīga loma ir arī cilvēkam, kura darbības pēdas dažādos laikmetos mijiedarbībā ar dabu ir radījušas neatkārtojamo Ziemeļvidzemes ainavu. Tieši no cilvēka pārdomātas un mīlošas saimniekošanas ir atkarīgas daudzas no šeit esošajām dabas vērtībām.

Biosfēras rezervāts, kura lielāko daļu sauszemes teritorijas aizņem meži un purvi, dibināts 1997. gada 11. decembrī, bet jau četras dienas vēlāk tas ir iekļauts UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” tīklā.