Dunduru pļavas ir mēreni mitras, taču atsevišķās vietās, kā, piemēram, bebra uzpludinātajā Melnragu rīklē, veido pārmitrus pļavu rajonus. Pļavas ir ļoti nozīmīgs biotops ne tikai pļavu sugām, bet arī meža un caurceļojošajiem putniem, kuri pļavās uzmeklē barību.

Dunduru pļavu apmeklējumam labākais laiks ir no pavasara līdz vasaras otrajai pusei. Šajā laikā vienlīdz labi izmantojamas abas putnu vērošanai iekārtotās vietas – skatu tornis un kurgāns. Tiesa, lietainā laikā komfortablāk ir izmantot torni, jo tam ir jumta pārsegums. Šī ir teicama vieta plēsīgo putnu vērošanas vieta, jo Dunduru pļavas tiek ganītas un pļautas, tādējādi nodrošinot „piekļuvi” sīkajiem grauzējiem. Slampes upes atjaunotais, dabiskotais tecējums ir pievilcīgs zivju gārnim, melnajam stārķim un vairākām pīļu sugām. Vietām krasta atsegumi piemēroti zivju dzenīša ligzdošanai. Betona konstrukciju tilti pār Slampes upi jau vairākus gadus ir iecienījušas mājas čurkstes. Šīs pļavas ir mežu ieskautas, klusas un visai nomaļas, tādēļ putniem bagātas. Uz D no Kauguru kanāla tiek arta zeme. Šajos arumos pavasaros veidojas peļķes, kurās uzturas bridējputni un nereti arī dažādu sugu ūdensputni, tajā skaitā zosis un gulbji. Tā kā pļavas ietver mežs, ir grūti novilkt robežu starp te redzētajām pļavas un meža sugām – ekskursijas laikā, ejot pa ceļu vai uzturoties tornī, parasti var dzirdēt vai redzēt arī plašu ar mežu saistītu putnu sugu spektru.

NOVĒROTIE PUTNI

Plēsīgie putni:

ķīķis, sarkanā klija (2006), jūras ērglis, čūskērglis (1998), niedru lija, lauku lija, pļavu lija, vistu vanags, zvirbuļvanags, peļu klijāns, bikšainais klijāns, mazais ērglis, vidējais ērglis (2007), klinšu ērglis (ziemā regulāri, 2007), zivju ērglis, lauku piekūns, purva piekūns (2008), bezdelīgu piekūns.

Pavasarī, vasaras otrā pusē:

ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, krīklis, meža pīle, mandarīnpīle (2005), gaigala, laukirbe, paipala, zivju gārnis, melnais stārķis, baltais stārķis, grieze, dzērve, dzeltenais tārtiņš, ķīvīte, mērkaziņa, lietuvainis, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, lielais ķīris, sudrabkaija, lielais zīriņš, meža balodis, lauku balodis, parastā ūbele, dzeguze, vakarlēpis, svīre, zivju dzenītis, pupuķis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis, sila cīrulis, lauku cīrulis, bezdelīga, mājas čurkste, koku čipste, dzeltenā cielava, baltā cielava, paceplītis, peļkājīte, sarkanrīklīte, lukstu čakstīte, akmeņčakstīte, melnais meža strazds, pelēkais strazds, dziedātājstrazds, plukšķis, sila strazds, kārklu ķauķis, upes ķauķis, ceru ķauķis, purva ķauķis, krūmu ķauķis, iedzeltenais ķauķis, melngalvas ķauķis, dārza ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, svirlītis, čunčiņš, vītītis, zeltgalvītis, pelēkais mušķērājs, mazais mušķērājs, melnais mušķērājs, garastīte, purva zīlīte, pelēkā zīlīte, cekulzīlīte, meža zīlīte, zilzīlīte, lielā zīlīte, dzilnītis, mizložņa, vālodze, brūnā čakste, lielā čakste, sīlis, žagata, riekstrozis, kovārnis, pelēkā vārna, krauklis, žubīte, ziemas žubīte, zaļžubīte, dadzītis, ķivulis, kaņepītis, egļu krustknābis, mazais svilpis, svilpis, dzeltenā stērste, niedru stērste.

Melnragu rīkles slapjumā pavasarī:

vasaras sākumā: ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, Kanādas zoss (2008), baltvēderis, krīklis, garkaklis, prīkšķe, platknābis, baltais stārķis, jūras ērglis, niedru lija, vistu vanags, peļu klijāns, dumbrcālis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, laucis, dzērve, ķīvīte, Temminka šņibītis, līkšņibītis, dūņšņibītis (2007), vistilbe, mērkaziņa, ķikuts (2007), melnā puskuitala, kuitala, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte (2007), meža tilbīte, purva tilbīte, parastā ūbele, apodziņš, tītiņš, pelēkā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis, lauku cīrulis, pļavu čipste, baltā cielava, paceplītis, lukstu čakstīte, pelēkais strazds, dziedātājstrazds, plukšķis, kārklu ķauķis, upes ķauķis, seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, niedru strazds, čuņčiņš, lielā zīlīte, dzilnītis, brūnā čakste, krauklis, mājas strazds, žubīte, dadzītis, niedru stērste.