No Ģipkas līdz Rojai stiepjas smilšaina, ne pārāk plata pludmale ar skaistām kāpām un piekrastes priežu mežiem, bet pirms Rojas – tā ir aizaugusi ar niedrēm. Savukārt, posms starp Roju un Kaltenes baznīcu ir savdabīgākais visā Latvijas piekrastē, kur jūras krasts ir izrobots ar maziem zemesragiem un līcīšiem ar ļoti šauru pludmali, kuru viscaur klāj dažādu izmēru laukakmeņu krāvumi, virs kuriem līkst melnalkšņu zaļā lapotne. Dažviet krastā slejas izskaloto koku plašās sakņu rozetes. Vietām gar pašu krastu iet zemes ceļš, gar kuru rindojas daudzas bijušās zvejnieku sētas. Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!

Lībiešu valodā Ģipka senais nosaukums Gipk.

Maršruta gaita: Ģipka – Žocene – Roja – Kaltene

Ceļa segums: Līdz Rojai – g.k. smilšaini liedagi, kuros īsi pirms pilsētas parādās niedraini – zāļains krasts. Tālāk – meža ceļš, Rojā – asfalts. Aiz Rojas – ceļš ar grants segumu un liedags ar dažāda izmēra akmeņiem, smiltīm, granti, kā arī zāļaini krastmalas posmi. Kaltenē – ceļš ar grants segumu.

Grūtības pakāpe: Līdz Rojai viegla, starp Roju un Kalteni grūti.

Šķēršļi: Dažviet – liedaga sašaurinājumi (vējuzplūdu laikā), kuriem var apiet pa tuvējo ceļu. Mazie valki (strauti) mazūdens periodā ir pārbrienami.

Bīstamas vietas: Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst tikai šim nolūkam paredzētās atpūtas vietās.Pa akmeņaino krastmalu jāiet uzmanīgi, jo akmeņi var būt mitri, slideni (ar jūraszālēm apauguši) un kustīgi.

Der zināt! Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst tikai šim nolūkam paredzētās atpūtas vietās.

Stipra ZA un A vēja laikā vietām šauro liedagu var apskalot viļņi. Tad gājienam jāizvēlas meža takas vai piekrastes ceļi. Jābūt piemērotiem (slēgta tipa) apaviem, vēlamas nūjas atbalstam.