Šķērsojusi apvidu ar dažām viensētām, Mežtaka izlīkumo cauri skaistiem skujkoku mežiem un tālākos 6,5 km gar Čaukciemu līdz pat pagriezienam uz Zaļo kāpu ved pa Antiņciema–Smārdes ceļa malu. Apkaime ir līdzena, jo posms ietilpst Piejūras zemienes Engures līdzenumā. No Zaļās kāpas paveras plaši skati uz Zaļo un Raganu purvu. Nelielais meža ceļš izlokās gar kāpas apakšējo daļu un divās vietās purvu šķērso pa koka laipām. Ķemeros Mežtaka virzās gar Partizānu, Robežu, A. Upīša, Katedrāles un E. Dārziņa ielām, gar Meža māju un Vēršupīti, kurā ieplūst sēravotu ūdeņi. Šķērsojot Tūristu ielu, tā turpinās pa Dūņu ceļu līdz Slokas ezeram.  Tālāk Mežtaka šķērso Vēršupītes dumbrājus, kas ir vieni no izcilākajiem mitro mežu biotopiem visā Mežtakas Kurzemes daļā. Pie Melnezera tā pagriežas uz Vecā Ķemeru ceļa un pēc 2 km nonāk Bigauņciemā. Aiz Talsu šosejas (P128) Mežtaka sasniedz Rīgas jūras līča krastu un savienojas ar Jūrtaku. Mežtaka visā posma garumā ved cauri Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP).

Ķemeru Nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots galvenokārt mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (dumbrāju) un palieņu pļavu aizsardzībai. Šeit konstatētas 25 % kopā no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām. Te ir arī nozīmīgas ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietas. Parkā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, un citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielajos purvu masīvos veiojas sērūdeņu veidošanās un ārstniecībā izmantojamās dūņas, kas savulaik bija Ķemeru kūrorta izveides pamats. Zemes virspusē avoti izplūst Ķemeros. Pārmitrie platlapju meži, t.sk. Vēršupītes dumbrāji, ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem. Par to sezonālu applūšanu liecina melnalkšņu resnie sakņu kakli, kas atgādina mangrovju audzes. Pie Ķemeru Meža mājas dumbrāju apskatei ir izveidota uz pāļiem celtā Melnalkšņu dumbrāju taka. Visiespaidīgākie skati Vēršupītes dumbrājos ir vērojami pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina lielas platības. Otra vieta, kur var iepazīt Vēršupītes dumbrājus, ir Slokas ezera pastaigu taka.

Maršruta gaita: Kārniņu kapi – Čaukciems – Zaļā kāpa – Ķemeri – Slokas ezers – Bigauņciems

Ceļa segums: Ceļi ar grants segumu, Ķemeros – asfalts, bruģis, parka celiņi, meža takas ar dabīgu segumu, koka laipas.

Bīstamas vietas: Esiet uzmanīgi, ejot pa ceļa malu!

Der zināt! Mežtaka šajā posmā pārklājas ar ĶNP velomaršrutu "Meža aplis", kas ir marķēts ar balti-sarkani-baltu krāsojumu uz kokiem, bet pie Ķemeriem – ar gājēju un velomaršrutu "Zaļā kāpa", kas ir marķēts ar balti-dzelteni-baltu krāsojumu uz kokiem.

Alternatīvas: Maršrutu ieteicams dalīt divās dienās. Pirmajā dienā var iet līdz Ķemeriem (21 km), kur var nakšņot, vai doties uz Ķemeru dzelzceļa staciju (0,8–1 km attālumā no Mežtakas).

Šis materiāls tapis ar daļēju Eiropas Savienības finansējumu  un Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas atbalstu.

Vairāk par Mežtaku skatīt tīmekļvietnē https://baltictrails.eu