Padarītais DARU LABU DABAI

Biotopu direktīvā iekļautā Igaunijas rūgtlape ir ļoti reta suga visā tās mazajā areālā. Latvijā to atradīsim tikai divās atradnēs, nelielās grupās meža pļavās un kaļķainos avoksnājos. Tieši savrupās izplatības dēļ rūgtlape ir kritiski apdraudēta suga.

Dabas aizsardzības pārvalde Kohēzijas fonda projektā Biotopu un sugu atjaunošana 2021-2023. gadā Ķemeru Nacionālā parka rūgtlapes atradnē veica koku un krūmu apauguma novākšanu, kā arī pļaušanu teritorijā, kas labvēlīgi ietekmēs Igaunijas rūgtlapes izplatību tās dzīvotnē, novēršot auga dzīvotnes izzušanu un nodrošinot tai labvēlīgus augšanas un izplatīšanās apstākļus.

Tomēr Igaunijas rūgtlapei labvēlīgiem apstākļiem ilgtermiņā tās atjaunotajā dzīvotnē nepieciešami arī regulāri uzturēšanas darbi, gan ataugušo krūmu izciršana, gan zāles nopļaušana un tās savākšana.

LIFE Osmo Baltic un Kurzemes reģionālā adnimistrācija, sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību atēnoja divus dižkokus dabas liegumā "Ances purvi un meži" Eiropas nozīmes biotopa Parveida pļavas un ganības teritorijā.

LIFE Osmo Baltic un Latgales reģionālā adnimistrācija, sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību un zemes īpašniekiem Mētrienas apkārtnē kopa Ozolkalna aleju un uzsāka apsaimniekošanas darbus biotopa Parkveida pļavas un ganības atjaunošanai.

Rietumu bankas un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki atbrīvoja no apauguma parkveida pļavas Gūtmaņalas apkaimē un atjaunoja atsevišķus dabas tūrisma infrasrtruktūras elementus.

Latvijas Jūras administrācijas un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki kopa ģeoloģiskā dabas pieminekļa Mežmuižas avoti apkārtni un dabas tūrisma infrastruktūru.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija un projekts LIFE Osmo Baltic Kuldīgas pusē Brīvdabas baznīcā "Bētele" sešus krāšņus ozolus atbrīvoja no to vainagos ieaugušiem bērziem. Paveiktais nodrošinās labvēlīgākus gaismas apstākļus sauli mīlošām aizsargājamām sugām un akcentēs vietas ainaviskās vērtības. Koki ir mājas dzīvajai dabai! 

Talka rīkota sadarbībā ar zemes īpašniekiem un Kuldīgas novada pašvaldību. 

Sadarbībā ar Pasaules dabas fondu un Enefit kolektīvu Jaunķemeru pludmalē notika talka, izrikot un aizvācot krokaino rozi. Papildus tam tika sniegtas zināšanas par invazīvajām sugām un to izplatību Latvijā.

LIFE Osmo Baltic projekts, kopā ar privātīpašniekiem, veica lapkoku praulgrauža dzīvotnes kvalitātes uzlabošanas darbus, atēnojot dižkoku dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala.

LIFE-IP LatViaNature, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas Fonda eksperti kopā ar Compensa Life apdrošināšanas darbiniekiem ierobežoja invazīvās krokainās rozes izplatību Ķemeru Nacionālajā parkā.
Krokainā roze Latvijas dabā iznīcina kāpu ekosistēmu un ar savu klātbūtni izspiež vietējos augus un samazina dabas daudzveidību.

Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Siena talkā dabas liegumā “Vecdaugava” palīgos nāca Arvato Systems Latvia darbinieki.

Atbrīvojot zālājus no nopļautā siena, dažādiem dabas retumiem tiek dota iespēja atgriezties un vairoties kuplākā skaitā, piemēram, jūrmalas armērijai un jumstiņu gladiolai.

"Luminor" bankas darbinieki Ķemeru Nacionālajā parkā atbrīvoja zemos zāļu purvus no liekā apauguma, izvācot nopļautos lakstaugus un nocirstās krūmu atvases.

Norēnupe saukta arī par Noriņu ir Latvijas nozīmīgākās lašupes Salacas kreisā krasta pieteka. Tā ir arī daļa no kaut kā lielāka – dabas parka “Salacas ieleja”, kas ir nozīmīga teritorija vairāku ES Biotopu direktīvas biotopu jeb dzīvotņu – smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču u.c. aizsardzībai, ar izcilu ainavisko vērtību. Tāpēc šīs upītes tecējuma apstākļi zināmā ietekmē arī minētās teritorijas dabas vērtības kopumā.

Noriņa ir lēni tekoša upe, un ar laiku tās plūdumu sāk kavēt koku sanesumi un sagāzumi. Līdz ar to šie šķēršļi mazina arī upes iemītnieku attīstību un migrācijas spējas, īpaši zivju un nēģu. Tāpēc, izvācot daļu koku no Noriņas, tika uzlabots tās plūdums, atjaunotas vairākas straujteces. Tas savukārt sekmē ūdens bagātināšanos ar skābekli, palielina upes pašattīrīšanās spēju un uzlabo dzīves vidi upē mītošām aizsargājamām sugām.

Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama. Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami – tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, par slēptuvi zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm.

Gaujas Nacionālajā parkā kopā ar Lidl gravu upju talka. Aktritumu bilance pēc talkas (riepas skaitot) vairāk par tonnu. Kopējais nosegtais gravu garums uz 1,8 km (Pūču – 500m, Vējupītē – 600m, Lakstīgalu – 700m).
Foto Rūdolfs Tutiņš.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta jaunie reindžeri kopā ar projekta LIFE Salaca IS darbiniekeim un biedrības Salackrasti cilvēkiem dabas parkā Salacas ieleja piedalījās lašveidīgo zinju nārsta vietu atjaunošanas darbos. 

Madara Cosmetics kolektīvs savā pilngadības jubilejā (uzņēmus pastāv jau 18 gadus) pie Kaņiera zāļu purvā un mitrā zālājā periodiski izžūstošās augsnēs – savāca nopļauto sienu aptuveni 2,2 ha teritorijā pie Lielā kaņiera ezera.

Rāznas Nacionālajā parkā notika Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas rīkotā Narūtas upes tīrīšanas talka. Jau tradicionāli talka notiek ar Zemessardzes 35. Kājnieku bataljona, projekta LIFE-IP LatViaNature, Jaundomes muižas atbalstu. Šogad palīgā nāca arī vietējie tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kurus kopā sasauca Dagdas tūrisma punkts.

“Upes tīrīšanas talkas ļoti ātri sniedz pozitīvu rezultātu. Pirms dažiem gadiem uzsākām upes tīrīšanu, un jau šogad laivotāji atzina, ka  Narūta ir krietni piemērotāka laivošanai”, atzina Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Ieva Saleniece, projekta LIFE IP LatViaNature vadītāja, atzina, ka projekta pārstāvji labprāt atbalsta Narūtas upes talkas:”Narūtas upes talkas mūsu projektam ir kā svētki. Labprāt strādājam  šeit, lai Latgales upes kļūtu tīrākas.”

Attīrīts ES aizsargājama biotopa – straujteces un dabiski upju posmi – Narūtas upes posms 2,5 km garumā. Talkas dalībnieki atzina, ka labprāt turpinās iesākto.

Foto Aija Šefere, Diāna Selecka

Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē