Padarītais DARU LABU DABAI

Šī bija mūsu Ziemassvētku dāvana dabai Ķemeru Nacionālajam parkā, kuru kopīgi sniedza Pasaules dabas fonds ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Jūrmalas jūras skautiem un gaidām, Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeriem, un PDF vēstnieci Kristīni Garklāvu, mūziķi Jöran Steinhauer, Edgars Feščenko un citiem brīvprātīgajiem - labo darbu darītājiem! Kaņiera pilskalna zāļu purvam dāvinājām labākus apstākļus kadiķu audzēm un atbrīvojām teritoriju no purvam neraksturīga apauguma, lai palīdzētu saglabāties tām unikālajām sugām, kas ir raksturīgas šim biotopam. Ģimenēm ar bērniem bija ierīkota īpaša telts, kur mazākie dalībnieki varēja sildīties pie uguns un piedalīties izglītojošās radošās darbnīcās.

Pasaules Dabas Fonds un Rīnūžu vidusskolas 10. klases kolēni kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Ķemeru Nacionālajā parkā strādāja izzūdošās sugas - Igaunijas rūgtlape - labā. Retās puķes saglabāšai tika turpināti vasarā iesāktie darbi, abrīvojot purvaino pļavu no apauguma - tika vākti iepriekš nocirstie krūmi, krauti kaudzēs un dedzināti. Dabas daudzveidības saglabāšanas darbi tika paveikti iecerētā apjomā un noslēgumā jaunieši un pārējie talcinieki tika cienāti ar siltu zupu.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki kopā ar Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta iedzīvotājiem atbrīvoja no krūmiem un atvasēm Mākoņkalna augšējo daļu, atverot skatam ainavu ar Rāznas ezeru un Andrupenes mežu masīvu

Jau vairāk kā 10 gadus Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas darbinieki Patriotu nedēļā gatavo dāvanu Latvijai – kādu sakoptu dižkoku. Šogad izvēle krita uz Ciblas novada Eversmuižu. Te pils tuvumā aug dižena vīksna (4,15m), dūšīga parastā apse (3,70m), kā arī vairāki resni ozoli – veci, bioloģiski vērtīgi koki un potenciāli dižkoki. Turpat atrodamas arī divas Kapu kalna dižpriedes (2,65m un 2.59m), bet tām augšanas apstākļi labi. Savukārt dižvīksnas un dižapses vainaga projekcijā saauguši krūmi un koku atvases. Teju 30 talcinieku- Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Ciblas pagasta pārvaldes vadītājs un vietējie iedzīvotāji darbojās Ilžas upītes krastā, lai atēnotu šos kokus.

Latvijas Jūras administrācijas darbinieki 8. novembrī pilnveidoja zināšanas Pasaules Dabas Fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā vides izglītības seminārā ”Piejūras vides saglabāšanas iespējas”, kura ietvaros tika veikti arī dabas daudzveidības saglabāšanas darbi, lai atbrīvotu Ķemeru Nacionālā parka Jaunķemeru pludmali no invazīvas sugas - krokainās rozes.
Mūsu galvenais uzdevums bija izravēt no kāpām invazīvo krokaino rozi, kura dabiski ir izplatīta Austrumāzijā, lai atbrīvotu vietu jutīgākām piekrastes augu sugām, piemēram, smiltāju neļķei vai tumšsarkanajai dzeguzenei, kuras šobrīd jūtas apdraudētas pat šeit – īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Krokainā roze Latvijas kāpās kādreiz tika stādīta ar nodomu, lai ierobežotu jūras apmeklētāju pārvietošanos pa kāpām, vasarā ar krāšņiem ziediem priecētu apmeklētāju acis un pasargātu kāpas no krasta erozijas. Taču tikai nesen esam sapratuši, ka krokainā roze Latvijas dabā nav iederīga un nomāc vietējos augus.
Dabas daudzveidības saglabāšanas darbu dalībnieki pasākumu novērtēja atzinīgi un izteica vēlmi arī turpmāk iesaistīties dabas saglabāšanas darbos kopā ar ģimenes locekļiem.

Dabas parkā “Laukezers” Ildzenieku ezera DR krastā notika atjaunošanas darbi Latvijai retajā purvu biotopā “Pārejas purvi un slīkšņas”. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, zemes īpašnieks, Krustpils novada pašvaldības pārstāvji un Daugavpils Universitātes studenti purvu ekspertes vadībā 0,8 ha platībā izpļāva, izcirta un izvāca niedres, sīkas priedītes un krūmus. Pārejas purvi un slīkšņas Latvijā aizņem vien ~8500 ha. Purvs dabas parkā ‘Laukezers” ir unikāls ar to, ka veidojas ezera palienē. Diemžēl tas aizaug ar niedrēm, krūmiem un parasto priedi.

Gaujas Nacionālajā parkā palieņu pļavās pie Zvārtes ieža notika apauguma novākšana. Pasaules dabas fonds, Dabas aizsardzības pārvalde un brīvprātīgie turpināja vasarā iesāktos darbus un atbrīvoja pļavu no krūmiem, lai saglabātu šīs dzīvotnes raksturīgo dabas daudzveidību. Pasākuma dalībnieki laipni tika uzņemti Zvārtes ieža informācijas namiņā, kur kūrās kamīns un pēc darba organizatori visus cienājā ar siltu dārzeņu zupu.

Pasaules dabas fonds kopā ar uzņēmumu BTA un Dabas aizsardzības pārvaldi strādāja Gaujas Nacionālajā parkā, piedaloties Latvijā reta purva biotopa kopšanas darbos. Rakšu purvs pēc ES klasifikācijas atbilst - Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Šim purviņam ir raksturīgi neizteikti avotiņi gar dienvidu malu un strauts gar ziemeļu malu, kurā tiek savākts ūdens. Diemžēl, purvs pakāpeniski aizaug. Notiek ekspansīvo augu sugu izlpatība, galvenokārt parastās niedres (Phragmites australis). Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki veica pļaušanas darbus, bet brīvprātīgie pasākuma dalībnieki tās novāca apmēram 0,64h platībā.  Šogad šis bija trešais bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas pasākums dabā kopā ar uzņēmumu BTA.

Pasaules dabas fonda, uzņēmuma BTA un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki strādāja Ķemeru Nacionālajā parkā, piedaloties kadiķu audzes atbrīvošanas un Kaņiera ezera laipas labiekārtošanas darbos. Pasākuma dalībnieki novāca sienu, izcirta krūmu un zaru apaugumus, sagatavoja kaudzes dedzināšanai ziemā.

EUROPARC konferences dalībnieki no Velsas, Skotijas un Anglijas Krustkalnu dabas rezervātā labiekārtoja Krāku avota dabas taku un jauca bebru dambjus.

17 cilvēki no Velsas, diviem Skotijas un astoņiem Anglijas nacionālajiem parkiem Slīteres Nacionālajā parkā piedalījās virsāju biotopu kopšanā Kolkas tuvumā, krūmu apauguma novākšanā Tamnītes pļavās, kā arī iemēģināt roku bebru dambju nojaukšanā Zvejnieku pļavās.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Iecavas novada pašvaldības pārstāvji, vietējie uzņēmēji un aktīvie iedzīvotāji kopīgā darbā atbrīvoja Iecavas upes plūdumu no sakritušajiem kokiem. Darbi notika divās vietās – vispirms “iesildīšanās” pie Pleču tilta, kur izdevās likvidēt divus vidēji lielus koku sagāzumus, bet lielākā darbošanās izvērtās pāris kilometru tālāk – vietā, kuru vietējie raksturoja, kā daudz kritiskāku.

Talkas laikā Stiglovas upes gultne un dabas taka tika atbrīvota no sakritušajiem kokiem un sanesumiem. Tie zāģiem tika sazāģēti un sakrauti virs palu līnijas. Talkā piedalījās 19 cilvēku - Dabas aizsardzības pārvaldes, Viļakas novada muzeja darbinieki, Šķilbēnu pagasta iedzīvotāji un biedrības “Latgaļu sāta” pārstāvis. Talkotāju pulkā bija arī saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska, kura stāstīja par aizsargājamiem biotopiem un kopšanas pasākumu nepieciešamību, kā arī uzraudzīja veicamos darbus. Tika atstāti arī daži pārkārušies un upes gultnē iekrituši koki, lai nodrošinātu zivju slēptuves un bioloģisko daudzveidību. Šogad attīrīts 480m garš posms.

Septembra pirmā sestdiena Ķemeru Nacionālajā parkā aizritēja darbīgi – Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda rīkotajā kopīgajā talkā, iniciatīvas “Daru labu dabai” ietvaros talcinieki sakopa Vēršupītes krastus un atjaunots arī tās tecējums.
Talkā piedalījās skaistumkonkursa “Miss Scuba 2019” dalībnieces un Pasaules dabas fonda vēstniece Kristīne Garklāva kā arī mūzikas grupas “Aarzemnieki” solists Jorans Šteinhauers kopā ar draugiem no Vācijas.
Talcinieki devās cīņā ar puķu sprigani - invazīvu augu, kas straujiem soļiem cenšas pārņemt Vēršupītes krastus un Dumbrāja laipas apkārtni, nomācot it visu savā ceļā. Talkā paveiktais nodrošinās, ka pavasarī Vēršupītes krastos atkal varēs vērot vizbulītes, purva purenes un citus dabiskam palieņu mežam raksturīgos augus nevis tikai vienlaidus sulīgu zaļu stublāju klājienu.
Būtisks talkā paveiktais darbs ir bebru dambju novākšana, kas bija pilnībā nosprostojuši Vēršupītes gultni un apturējuši upītes tecējumu.

Talkas laikā no apkārt apaugušiem sīkajiem kokiem un krūmiem tika atbrīvoti astoņi dižozoli Lonastes upes krastos. Četru ozolu apkārtnē, kas jau iepriekšējā gadā tika atbrīvota no apauguma, talcinieki nopļāva ataugušās krūmu atvases. Savukārt upes piekrastes līkumos no jauna tika atklāti un uzmērīti vēl četri diži ozoli. Pēc koku un krūmu nociršanas un izvākšanas no ozolu vainagiem, skatam pavērās dižkoku varenie stumbri.

Tika sakopta teritorija gan pie dabas taku mazāko iemītnieku voljēriem, gan pie saimniecības ēkām, kā arī pastaigu taku malas un atpūtas vietas.