Padarītais DARU LABU DABAI

Ķemeru Nacionālā parka piekrastē Jaunķemeros bija sapulcējies, neliels, bet ļoti draudzīgs un čakls ieinteresētu cilvēku pulciņš, kuri ar prieku un aizrautību iesaistījās Rudens ekskursiju nedēļa Jūrmalā! ietvaros organizētajā “Daru labu dabai” pēcpusdienā ģimenēm. Cīņā ar invazīvo sugu – krokaino rozi – aktīvi iesaistījās gan lielie, gan arī paši mazākie talcinieki, darba laikā noskaidrojot gan, kas tās tādas – kāpas, gan arī, kādēļ pēc izskata tik patīkamais augs patiesībā ir ienaidnieks un kā ar to vislabāk cīnīties. Pēc kārtīga darba visiem bija iespēja sasildīties ar Restorāns Neptūns gardo zupu, bet pēc tam – iegūt jaunas zināšanas un nostiprināt jau iegūtās Mobilās dabas klases izziņas aktivitātēs. Sakām vislielāko paldies čaklajiem talciniekiem par darbu un zinātkāri, un tiekamies atkal citos pasākumos!

Ķemeru Nacionālajā parkā LIFE-IP projekta LatViaNature praktiskajā seminārā-talkā “Pļavas taisa rudenī”  piedalījās vairāk nekā 60 pļavu saimnieki, dabas eksperti un citi interesenti no visas Latvijas, lai dalītos pieredzē par savvaļas augu sēklu sēšanu botāniski vērtīgu zālāju atjaunošanai.

Jau ceturto gadu Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās ar talcinieku iesaisti iesētas dabiskās pļavās savāktas savvaļas augu sēklas. Šīs darbības mērķis ir atjaunot zaudēto pļavu augu sugu daudzveidību.

Ik gadu Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Dabas aizsardzības pārvalde sakopj kādu no Latvijas dižkokiem. Tie kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan ir saistīti ar vēstures notikumiem. Tāpēc dižkoki ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.
Veckalsnavas aleja ar 16 dižkokiem ir trešā lielākā Latvijā. Apzinoties tās vērtību, šeit notiek sakopšanas darbi.
Vēstures avotos aleja minēta jau 1830. gadā, līdz ar to secināms, ka tā ir aptuveni 200 gadus veca. DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Ilze Pūpola: “Īpaši aizsargājama aleja, dabas piemineklis, dzīvotne vairākām īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām, kurām ir nepieciešami dobumaini un gaismas apspīdēti koki, līdz ar to šie te alejā augošie koki tika atbrīvoti no krūmu apauguma.

Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgim atbrīvoja no krūmu un niedru apauguma bioloģiski vērtīgu zālāju dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā. Biotopu atjaunošanas darbi dabas liegumā tika aizsākti jau pirms trim gadiem, un jau šobrīd te uzskatāmi redzama atšķirība starp zālājiem, kuros jau vairākus gadus pēc kārtas veikti apsaimniekošanas darbi un tādiem, kas vēl tikai gaida savu kārtu.

Draudzīgā pulciņā, vienam otru uzmundrinot, izdevās paveikt patiesi necerēti liela apjoma darbu, novācot nopļauto zāli no visas nopļautās platības. Jāpiezīmē, ka pļaušana pļavā tika veikta pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma, tādēļ darbs bija īpaši grūts. Talcinieki nodēvēja agrā rīta darbošanos par “sienažieri”, rēķinot, cik naudas ietaupīts par sporta zāles apmeklējumu.

Kopīgiem spēkiem LIFE-IP projekta LatViaNature eksperti, Pasaules Dabas fonda un uzņēmuma KPMG darbinieki ravēja Kanādas zeltslotiņas stāvajā Kordes trases nogāzē Siguldā.

Jūrmalā dabas parkā “Ragakāpa” Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature organizēja invazīvās vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākumu – talku kopā ar invazīvo sugu ekspertiem.

Eksperti iepazīstināja ar plānotajiem vārpainās korintes ierobežošanas darbiem laikā no 2023. līdz 2026. gadam dabas parka vecākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā 33 ha platībā.

Praktiskajā daļā gan eksperti, gan pasākuma dalībnieki piedalījās vārpainās korintes ierobežošanas talkā.

Uzņēmuma L’Oréal Latvija darbinieki izglītojās un praktiski darbojās LIFE-IP projekta LatViaNature un Pasaules Dabas Fonda organizētajā talkā  “DL Vecdaugava”, ravējot invazīvās puķu spriganes.

Gadu gaitā Vējupītē ieskalots un sakrājies ievērojams daudzums cilvēku atstāto atkritumu, kas rada negatīvu ietekmi uz upes dzīvajiem organismiem, traucē tās tecējumam, tiek aizskaloti uz Gauju un nonāk Baltijas jūrā. Atkritumi ūdenī sadalās ļoti ilgi, pat vairākus simtus gadu, rezultātā veidojoties mikroplastmasai, kas nonāk dzīvo organismu (kāpuru, vēžveidīgo un zivju) barības apritē, tādējādi vēl tiešāk ietekmējot sugu daudzveidību ūdeņos un piekrastē.
Talkas laikā, iesaistoties Lidl Lavija darbiniekiem un citiem dalībniekiem, plānots attīrīt upes lejteci no atkritumiem, tā palīdzot atjaunoties upes dabiskajai dzīvotnei un pasargājot salīdzinoši reti sastopamo straujteces biotopu no cilvēku radītās ietekmes.

Jaunie reindžeri, tiekoties ar invazīvo sugu ekspertiem, guva zināšanas par invazīvajām sugām. Tad visi kopā peidalījās Kanādas zeltslotiņas ravēšanas talkā pie Slokas ezera.

Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, proti, plānojot darbošanos dabas labā kā plašāka komandas saliedēšanas pasākuma sastāvdaļu, izdevās patiesi lielisks pasākums ar lielu pievienoto vērtību. Kaņiera ezera zāļu purvos nopļautās zāles savākšana, kas parastos apstākļos var prasīt pat vairākas dienas, tik kuplā talcinieku pulkā tika paveikta pāris stundās, dodot būtisku ieguldījumu šīs retās dzīvotnes saglabāšanā un uzturēšanā. Darbu papildināja iespēja iesaistīties izzinošās aktivitātēs Mobilajā dabas klasē un putnu vērošanā no Kaņiera putnu torņa.

Rāznas Nacionālā parka robežupes Narūtas straujteces atjaunošanas talkā no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru aizsprostiem attīrīts teju puskilometru garš posms upē, atjaunojot straujtecēm raksturīgās īpašības un uzlabojot vidi aizsargājamām sugām. Darbus īstenoja Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija un Pārvaldes projekts LIFE-IP LatViaNature kopā ar Pasaules Dabas Fondu un brīvprātīgajiem iniciatīvā “Daru labu dabai”.

Latvijas Dabas fonda Starptautiskā Jauniešu foruma dalībnieki dabas liegumā “Randu pļavas” ravēja piekrastē ieviesušos invazīvo sugu tatārijas salātu (Lactuca tatarica).

Foto galerija >>