Padarītais DARU LABU DABAI

Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri, izmantojot labvēlīgos apstākļus tam, ka puķu sprigane šobrīd ir viegli izraujama no zemes ar roku palīdzību, piedalījās šī invazīvā auga apkarošanā.

Jaunieši uzzināja, kas ir invazīvās sugas un kāpēc un kā pret tām jācīnās. Tāpat bija iespēja gūt ieskatu par Ķemeru Nacionālo parku, Jaunķemeru izveidošanas vēsturi un saistību ar Ķemeru Nacionālo parku.

Pļavas skolas, Venspils 2. pamatskolas un Ventspils 4. vidusskolas skolēni kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem kopa mazā zīriņa ligzdošanas vietas dabas lieguma "Užava" liedagā.

Brīvprātīgie talkotāji palīdzēja novākt niedru un krūmu apaugumu, lai palīdzētu apsaimniekot Kaņiera ezera apkārtnē esošos kaļķainos zāļu purvus. Tāpat bija iespēja labāk iepazīt 2024. gada dzīvotni - mitrājus.

Ķemeru Nacionālā parka piekrastē Jaunķemeros bija sapulcējies, neliels, bet ļoti draudzīgs un čakls ieinteresētu cilvēku pulciņš, kuri ar prieku un aizrautību iesaistījās Rudens ekskursiju nedēļa Jūrmalā! ietvaros organizētajā “Daru labu dabai” pēcpusdienā ģimenēm. Cīņā ar invazīvo sugu – krokaino rozi – aktīvi iesaistījās gan lielie, gan arī paši mazākie talcinieki, darba laikā noskaidrojot gan, kas tās tādas – kāpas, gan arī, kādēļ pēc izskata tik patīkamais augs patiesībā ir ienaidnieks un kā ar to vislabāk cīnīties. Pēc kārtīga darba visiem bija iespēja sasildīties ar Restorāns Neptūns gardo zupu, bet pēc tam – iegūt jaunas zināšanas un nostiprināt jau iegūtās Mobilās dabas klases izziņas aktivitātēs. Sakām vislielāko paldies čaklajiem talciniekiem par darbu un zinātkāri, un tiekamies atkal citos pasākumos!

Ķemeru Nacionālajā parkā LIFE-IP projekta LatViaNature praktiskajā seminārā-talkā “Pļavas taisa rudenī”  piedalījās vairāk nekā 60 pļavu saimnieki, dabas eksperti un citi interesenti no visas Latvijas, lai dalītos pieredzē par savvaļas augu sēklu sēšanu botāniski vērtīgu zālāju atjaunošanai.

Jau ceturto gadu Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās ar talcinieku iesaisti iesētas dabiskās pļavās savāktas savvaļas augu sēklas. Šīs darbības mērķis ir atjaunot zaudēto pļavu augu sugu daudzveidību.

Ik gadu Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Dabas aizsardzības pārvalde sakopj kādu no Latvijas dižkokiem. Tie kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan ir saistīti ar vēstures notikumiem. Tāpēc dižkoki ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.
Veckalsnavas aleja ar 16 dižkokiem ir trešā lielākā Latvijā. Apzinoties tās vērtību, šeit notiek sakopšanas darbi.
Vēstures avotos aleja minēta jau 1830. gadā, līdz ar to secināms, ka tā ir aptuveni 200 gadus veca. DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Ilze Pūpola: “Īpaši aizsargājama aleja, dabas piemineklis, dzīvotne vairākām īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām, kurām ir nepieciešami dobumaini un gaismas apspīdēti koki, līdz ar to šie te alejā augošie koki tika atbrīvoti no krūmu apauguma.

Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgim atbrīvoja no krūmu un niedru apauguma bioloģiski vērtīgu zālāju dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā. Biotopu atjaunošanas darbi dabas liegumā tika aizsākti jau pirms trim gadiem, un jau šobrīd te uzskatāmi redzama atšķirība starp zālājiem, kuros jau vairākus gadus pēc kārtas veikti apsaimniekošanas darbi un tādiem, kas vēl tikai gaida savu kārtu.

Draudzīgā pulciņā, vienam otru uzmundrinot, izdevās paveikt patiesi necerēti liela apjoma darbu, novācot nopļauto zāli no visas nopļautās platības. Jāpiezīmē, ka pļaušana pļavā tika veikta pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma, tādēļ darbs bija īpaši grūts. Talcinieki nodēvēja agrā rīta darbošanos par “sienažieri”, rēķinot, cik naudas ietaupīts par sporta zāles apmeklējumu.

Jūrmalā dabas parkā “Ragakāpa” Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature organizēja invazīvās vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākumu – talku kopā ar invazīvo sugu ekspertiem.

Eksperti iepazīstināja ar plānotajiem vārpainās korintes ierobežošanas darbiem laikā no 2023. līdz 2026. gadam dabas parka vecākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā 33 ha platībā.

Praktiskajā daļā gan eksperti, gan pasākuma dalībnieki piedalījās vārpainās korintes ierobežošanas talkā.

Kopīgiem spēkiem LIFE-IP projekta LatViaNature eksperti, Pasaules Dabas fonda un uzņēmuma KPMG darbinieki ravēja Kanādas zeltslotiņas stāvajā Kordes trases nogāzē Siguldā.