Padarītais DARU LABU DABAI

Norēnupe saukta arī par Noriņu ir Latvijas nozīmīgākās lašupes Salacas kreisā krasta pieteka. Tā ir arī daļa no kaut kā lielāka – dabas parka “Salacas ieleja”, kas ir nozīmīga teritorija vairāku ES Biotopu direktīvas biotopu jeb dzīvotņu – smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču u.c. aizsardzībai, ar izcilu ainavisko vērtību. Tāpēc šīs upītes tecējuma apstākļi zināmā ietekmē arī minētās teritorijas dabas vērtības kopumā.

Noriņa ir lēni tekoša upe, un ar laiku tās plūdumu sāk kavēt koku sanesumi un sagāzumi. Līdz ar to šie šķēršļi mazina arī upes iemītnieku attīstību un migrācijas spējas, īpaši zivju un nēģu. Tāpēc, izvācot daļu koku no Noriņas, tika uzlabots tās plūdums, atjaunotas vairākas straujteces. Tas savukārt sekmē ūdens bagātināšanos ar skābekli, palielina upes pašattīrīšanās spēju un uzlabo dzīves vidi upē mītošām aizsargājamām sugām.

Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama. Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami – tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, par slēptuvi zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta jaunie reindžeri kopā ar projekta LIFE Salaca IS darbiniekeim un biedrības Salackrasti cilvēkiem dabas parkā Salacas ieleja piedalījās lašveidīgo zinju nārsta vietu atjaunošanas darbos. 

Gaujas Nacionālajā parkā kopā ar Lidl gravu upju talka. Aktritumu bilance pēc talkas (riepas skaitot) vairāk par tonnu. Kopējais nosegtais gravu garums uz 1,8 km (Pūču – 500m, Vējupītē – 600m, Lakstīgalu – 700m).
Foto Rūdolfs Tutiņš.

Madara Cosmetics kolektīvs savā pilngadības jubilejā (uzņēmus pastāv jau 18 gadus) pie Kaņiera zāļu purvā un mitrā zālājā periodiski izžūstošās augsnēs – savāca nopļauto sienu aptuveni 2,2 ha teritorijā pie Lielā kaņiera ezera.

Rāznas Nacionālajā parkā notika Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas rīkotā Narūtas upes tīrīšanas talka. Jau tradicionāli talka notiek ar Zemessardzes 35. Kājnieku bataljona, projekta LIFE-IP LatViaNature, Jaundomes muižas atbalstu. Šogad palīgā nāca arī vietējie tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kurus kopā sasauca Dagdas tūrisma punkts.

“Upes tīrīšanas talkas ļoti ātri sniedz pozitīvu rezultātu. Pirms dažiem gadiem uzsākām upes tīrīšanu, un jau šogad laivotāji atzina, ka  Narūta ir krietni piemērotāka laivošanai”, atzina Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Ieva Saleniece, projekta LIFE IP LatViaNature vadītāja, atzina, ka projekta pārstāvji labprāt atbalsta Narūtas upes talkas:”Narūtas upes talkas mūsu projektam ir kā svētki. Labprāt strādājam  šeit, lai Latgales upes kļūtu tīrākas.”

Attīrīts ES aizsargājama biotopa – straujteces un dabiski upju posmi – Narūtas upes posms 2,5 km garumā. Talkas dalībnieki atzina, ka labprāt turpinās iesākto.

Foto Aija Šefere, Diāna Selecka

Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Izziņas nodarbībā varēja vairāk uzzināt par dabas vērtībām Grīņu dabas rezervātā, pļavu uzturēšanas nozīmi kā arī savākt zārdos iepriekš nopļauto sienu.

Uzņēmums EZĪTIS MIGLĀ apņēmies rūpēties jeb kļuvis par vienas no Latvijas dabas dižvietas - ģeoloģiskā dabas pieminekļa Zvārtes iezis - dabas vērtību un dabas tūrisma infrastruktūru. Pirmajā talkā tika apkarota invazīvā suga Kanādas zeltgalvīte, novākti krūmi Amatas krastā pretī iezim un atjaunota daļa no atpūtas vietas infrastruktūras.

LIFE-IP LatViaNature projekta invazīvo sugu eksperti kopā ar Pasaules Dabas Fondu un “VAS Elektroniskie sakari” darbiniekiem un viņu ģimenēm ierobežoja invazīvās vārpainās korintes izplatību LIFE-IP LatViaNature projekta demonstrācijas vietā dabas parkā “Ragakāpa”.

Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Talkas sākumā kopā ar ekspertiem izzinošās aktivitātēs par pļavām bija iespēja uzzināt vairāk par dabas vērtībām dabas liegumā “Vecdaugava”. Tad tika savākts nopļautais siens.

Jaunajie reindžeri turpināja iepazīt Ķemeru Nacionālā parka teritoriju un dabas vērtības. Šoreiz galvenā uzmanība tika veltīta dabiskiem zālājiem. Pēc izziņas nodarbības Pilku pļavas sausieņu zālājos tika vāks nopļautais siens. 

LIFE-IP projekta LatViaNature invazīvo sugu ekspertes vadīja mācībās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultantiem par invazīvajām sugām. Praktiskajā daļā dabas parkā “Ragakāpa” dalībnieki apguva vienu no izskaušanas metodēm – invazīvo sugu ravēšanu.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes administrācijas darbinieku gadskārtējā siena pļaušana un vākšana Moricsalā.

LIFE-IP projekta LatViaNature invazīvo sugu eksperti kopā ar Pasaules Dabas Fonda Vides aizstāvības vasaras skolas dalībniekiem talka brīvprātīgo pasākumā ravēja invazīvo puķu sprigani Ķemeru Nacionālajā parkā.

Dabas aizsardzības pārvaldes dabas centru, LIFE-IP projekta LatViaNature un Pasaules Dabas Fonda rīkotajā pasākumā Latvijas jaunie reindžeri no Gaujas, Ķemeru, Rāznas un Slīteres Nacionālā parka un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ravēja invazīvo puķu sprigani Beitānu pilskalnā.

LIFE-IP projekta LatViaNature pasākumā brīvprātīgiem ierobežoja invazīvās Kanādas zeltgalvītes izplatību. Talkā nāca Erasmus praktikanti no Francijas un Polijas.